Roma - Milāna. Daži tūkstoši kilometru pa Itālijas ceļiem

Pirmo reizi apceļoju Itāliju pirms 8 gadiem,  ar auto 3 nedēļās nobraucot 9000km. Toreiz man sirdī iekrita Toskāna. Nolēmu, ka noteikti tur atgriezīšos, noīrēšu kabrioletu, uzlikšu fantastiski izjusto Andrea Bocelli disku "Cieli di Toscana" un ļaušu karstai saulei un Toskānas vējam plivināt manus matus, braucot pa līkumotajiem ceļiem.  Sanāca savādāk - atgriezos pavasarī, kad saule tik tikko bija sākusi sildīt un kokiem lapas tikai lēnām plauka. Šoreiz bija 4 dienas un kādi pāris tūkstoši kilometru virzienā no Romas uz Milānu.

Savus galvenos iespaidus varētu formulēt šādi :

1. Iespaids

Autonoma  nekautrējas iedot mašīnu, kurai viss nestrādā tā kā vajag. Manā gadījumā nestrādāja piepīpētājs, kur iespraust Tom Tom. Mācība – viss jāpārbauda, pirms izbraukt no nomas.  Taču bez vārda runas, pat nepārbaudot auto (laikam jau paši zina defektus)  nomas darbinieki to samainīja pret klasi augstāku. Tagad esmu Lancia Delta fans. Nu ļoti man patika tas auto. Iesēžoties mājās Hondā, sajutos tā, ka stūri jāgriež riktīgi ar spēku, gluži vai kā žigulī:). Arī Lancia degvielas patēriņš, braucot pa bāni,  ar vidējo ātrumu 150km/h  - ir tikai 6l/100km. Patīkami:)

2. Iespaids

Braukšanas kultūra Romā nav tālu no Marakešas Marokā. Trūkst tikai ēzeļu un zirgu. Motociklistu un mopēdistu nekaunība izlīst visur un vienmēr (ieskaitot arī gājēju takas) prasa patiešām koncentrēšanos pie stūres. Nepaspēju īstā brīdī pārkārtoties no ceturtās rindas uz pirmo, lai veiktu labo pagriezienu, un.....Vatikānam attā. Tā vietā garantēta iekļūšana sastrēgumā uz divām stundām. Vēl dažas ielas, kurās remontdarbi pārkārtojuši satiksmi TomTomam nesaprotamā kārtībā, un vakars Romā pārvērtās par izkļūšanu no Romas sastrēguma.

3. Iespaids

3* viesnīcas Itālijā ir vieta, kur nolikt galvu uz spilvena pēc patīkamas dienas, kad nogurums neļauj neko īsti redzēt apkārt. Diemžēl daļā šīs kategorija viesnīcu to īpašniekiem nav arī īstas motivācijas, ko uzlabot, jo tūristu plūsma, kas vēlas apskatīt senās impērijas paliekas, ir nerimstoša.  Īpaši manis rezervētajās viesnīcās izcēlās labierīcības - saplīsuši poda vāki, dušas aizkars, kas nesedz grīdu, ļaujot nopludināt vannas istabu. Taču, vienkāršai atkrišanai uz spilvena, lai nākamajā dienā turpinātu ceļu tālāk, nav ne vainas. Cits stāsts ir viesu māja nekurienē. Biju rezervējusi jauku viesu namiņu Toskānā, kuru, kā izrādījās, tumsā var atrast tikai pēc GPS koordinātēm. Burvīgs namiņš ar virtuvi, guļamistabu, jauku vannas istabu un diviem suņiem, kas sargā atbraucējus. Tikai, ceļojot agrā pavasarī, ir jārēķinās, ka vakarā sakurinātā namiņa siltums pret rītu būs izgaisis, jo mājiņai nav nekāda siltinājuma. Glābj tikai silta sega.

4. Iespaids

Maksu par braucienu pa autobāni tagad var samaksāt arī internetā 15 dienu laikā pēc brauciena. Vērtīga ir bāņu mājaslapa www.autostrada.it, kur var uzzināt info gan par ceļa nodevām, gan laiku, kas jāpavada ceļā attiecīgajā maršrutā.

5. Iespaids

Pēc pirmā ceļojuma pa Itāliju Venēcijas apmeklējums manā atmiņā bija palicis kā savā ziņā vilšanās. Laikam romantikas apveltītie stāsti nesasniedza manu expectations līmeni. Taču ir vērts mēģināt otrreiz. Šoreiz izvēlējos apceļot blakus esošās salas. Un.... man patiešām ļoti patika. Mazāka burzma, bet principā tas pats - Murano stikla veikaliņi, ēstuves, mini kafejnīcas, suvenīru bodītes - tieši tas pats, kas Venēcijā. Tikai bonuss vēl klāt - vizināšanās ar kuģīti ( sauktu par ūdens autobusu). Un šoreiz biju gudrāka - nebraucu uz Venēciju ar auto, lai tas nav jāatstāj super dārgajā Venēcijas parkingā, bet atstāju auto blakus esošajā miestā, no kurienes kursē daudzi autobusi uz Venēciju. 20 minūtes un esi Venēcijā - vēl par brīvu, jo autobusa vadītājs nepaņēma naudu par braucienu.

6. Iespaids

Diezgan maz pircēju varēja sastapt īpaši būvētajā outlet pilsētā pie Romas (http://www.mcarthurglen.it/castelromano/home/home.php?lang=en). Tajā slavenu zīmolu  iegādāties tīkotāju skaits līdzinājās pircēju skaitam Molā dienas laikā. Nevarētu teikt, ka bija liela preču izvēle, taču - tā ir gaumes lieta. Secinājums viens - ja brauciena mērķis ir shopings, tad tikai uz Milānu, paņemt auto un aidā pa rūpnīcu outletiem, kas atrodas blakus Milānai mazajos miestiņos, vai arī uz lielo outlet centru.  Virziens Roma - Florence šajā ziņā nobāl.  Tas, ka latvieši bija paķemmējuši outletus, varēja redzēt airBaltic reisā Milāna - Rīga. Gandrīz katram kāds smalka zīmola maisiņš. Varbūt vai tie būs gājuši pa Milānas dizaineru ielu?;)

Ceļojuma pēcgarša

Vēl ziemas aukstumā,  rezervējot biļetes marta beigām, mana galvenā doma bija ieelpot pavasari. Un tas man patiešām izdevās. Bet vispārsteidzošākā bija sajūta, kas mani pārņēma, mērojot dažus tūkstošus kilometru virzienā Roma - Toskānas ieleja - Venēcija - Milāna, cik ļoti dažāda ir Itālija ceļa sākumā un beigās. Roma un Toskānas ieleja ir kā vēsture ar mūriem, senām pilsētām, monolītām ēkām, kas jau Venēcijas daļā pāriet arhitektūrā ar mazākām mājiņām, kas vairs nav ar ķieģeļu smagumu, līdz visbeidzot jau ap Milānu parādās debesskrāpji, stils un metāls, vārdu sakot - esam atpakaļ mūsdienās.