Bagātīgo iespaidu zeme Izraēla
06
Vārdam „Izraēla” ikviens no mums var dot savu skaidrojumu. Tā ir valsts, kurā ir politiskās un teritoriālās nesaskaņas. Vieta, kur dzimis un krustā sists Jēzus, apsolītā zeme daudziem ebrejiem. Šeit nav labo un slikto pušu, kas iesaistītas konfliktā. Pārāk sena vēsture ir pamatā vienas vai otras puses lēmumiem un rīcībai. Izraēla nav lielā tūrisma zeme un ar to tā ir īpaša. Vairums cilvēku te ierodas reliģisku apsvērumu dēļ. Manā uztverē Izraēla ir interesanta ar savu kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī spēju vienā valstī apvienot tik dažādu reliģisko un etnisko sastāvu. Izraēlai ir arī kūrorts Eilata, kas ir kā pavisam cita republika, kur nav jūtama tā aura, kas ir Jeruzalemē vai valsts ziemeļos. Eilata ir ģimenes kūrorts pie Sarkanās jūras, kur var pavadīt mierīgas brīvdienas, peldoties, sauļojoties un baudot dažādus ūdenspriekus.
Nesteidzīgie izraēļi 
Katra pilsēta Izraēlā ir kā atsevišķa republika ar saviem dzīves principiem, iedzīvotājiem, likumiem un tikumiem. Redzot, piemēram, tikai Eilatu vai Telavivu noteikti nevar izdarīt secinājumus par valsti kopumā. Pat etniskais sastāvs iedzīvotājiem variējas. Cilvēki dzīvo nesteidzīgi, autobusiem pakaļ neskrien. Piektdien plkst. 17.00 sākas sabats, kad dzīve pilsētā izmirst. Veikali un krogi aizveras uz 24 stundām. Pilsēta pārvēršas par tādu kā spoku pilsētu, kur ielās nestaigā cilvēki un nebrauc auto. Vienīgie dzīvības ienesēji ir kādi noklīduši tūristi un taksometri. Tūristi šo laiku pavada galvenokārt pludmalē un savās viesnīcās, kur, protams, dzīve neapstājas. Sestdien pēc sabata lēnām kaut kas atveras, bet vairums iestāžu, kā beiguši strādāt piektdienas agrā pēcpusdienā, darījumiem pievēršas tikai svētdienā. Esot Izraēlā desmit dienas un izbraukājot valsti krustu šķērsu, neredzēju nevienu cilvēku biznesa ietērpā. Varbūt šajā valstī nepastāv „dress code” biznesa pasaulē, bet tikai reliģiskajā?
Jeruzaleme četros kvartālos
Laikam jau ikviens, kas kaut reizi Ziemassvētkos ir bijis uz dievkalpojumu un klausījies mācītāja
sprediķi, ir mēģinājis vizualizēt ainas par kūtiņu Bētlemē, vai arī Lieldienās, dzirdot stāstu par Jēzus sāpju ceļu, varētu iedomāties kā tas noticis senajā pilsētā.
Visu Jerzalemi varētu iedalīt trijās daļās – pavisam jaunie kvartāli ar deviņstāvu dzīvojamām mājām, ielas ar vairāk kā simts gadu vecām mājām un pavisam senā Jeruzaleme, kas aprakstīta bībelē. Dodoties uz Izraēlu nav vajadzīga vēstures grāmata, vislabāk izziņas funkcijas pilda Bībele. Jeruzaleme ir celta kalnā, tai apkārt ir mūris ar vārtiem. Visa pilsēta sadalīta kvartālos: musulmaņu, armēņu, kristiešu un ebreju. Izkārtnes ar kvartālu nosaukumiem jūs neatradīsiet, taču sajutīsiet pēc cilvēkiem, arhitektūras, sakoptības vai piemēslotības līmeņa. Ielas šajos kvartālos ir ļoti šauras tā pat kā Rīgā, vai jebkurā citā senā pilsētā.
Nevienas publiski nodarbinātas sievietes arābu kvartālā
Visinteresantākais man šķita arābu kvartāls. Tas ir pilns ar drēbju un pārtikas tirgotavām. Tikai atšķirībā no Grieķijas vai Turcijas pārdevēji neuzbāžas ar savu preci. Visi pārdevēji ir vīrieši, nekur nevienu sievieti aiz letes Jūs neieraudzīsiet. Bērnus gan. Šķiet, ka tie tiek radināti pie darba jau no bērnības. Mazi zēni nes kastes, tirgo sieviešu apakšveļu un rotaslietas. Iegriežoties ēstuvē remdēt izsalkumu, mūs apkalpoja skaists arābu vīrietis tā ap 30. Tur pat vien bija arī visi pārējie ģimenes vīriešu kārtas pārstāvji – brālis, tēvs un vectēvs. Pie sienas ģimenes fotogrāfijas – tikai nevienas sievietes. Jaukais puisis ne tik vien ļoti labi runāja angļu valodā, bet arī ar joku izgāja no situācijas, kad mēs paprasījām aukstu alu. Skaidrs, ka šajā kvartālā alkoholu nelieto.
Ebreju kvartālā aizliegts ubagot
Ebreju kvartālā var sastapt patiešām daudz ebrejiska izskata vīriešus ar garām bārdām, īpašu matu sakārtojumu, baltā kreklā, melnās biksēs, melnā mētelītī un ar melnu cepuri galvā. Pie sevis domāju, nez kā viņi spēj izturēt šai karstumā ar tik daudzām apģērba kārtām? Ebreju kvartālā dažviet atdodami uzraksti, ka ubagot te ir aizliegts. Lai tomēr varētu iegūt kādu naudiņu un izeju no šīs situācijas, viņi pārdot mazus krustiņus, ievērtus dzijas pavedienā, prasot par to 5 šekeļus (apmēram 0,60 LVL).
Viena no svarīgākajām lietām šajā kvartākā ir Raudu mūris. Lai pie tā piekļūtu, ir jāiziet drošības kontrole un jāatrāda sargam savas somas saturs. Pieeja pie mūra ir sadalīta divās daļās – vīriešiem un sievietēm. Pie paša mūra atrodamas Bībeles dažādās valodās, ja rodas vēlme palasīt svētos rakstus. Senāk šajā vietā bija templis, kas būvēts 20 BC, bet tagad brīvdabas sinagoga. Raudu mūrī cilvēki atstāj uz mazām lapiņām uzrakstītas un sarullētas vēlēšanās.
Kristiešu kvartāla konveijers
Kristiešu kvartālā atrodas Holy Sepulchre baznīca. Tā ir milzīga, jo
izvietojas vairākos stāvos, ieskaitot pazemi. Baznīca celta it kā uz klints un citas senas baznīcas pamatiem. Vieta, kā uzskata vietējie, kurā bijis Jēzus. Tas arī ir Via Dolorosa ceļa pēdējais pieturas punkts. Vietā, kur Jēzus pēdējo reizi atrādīts Marijai, akmens, uz kura tas sists krustā. Starp citu, šo baznīcu nevar sadalīt Romas katoļi, grieķu, etiopiešu, sīriešu, koptu un armēņu ortodoksi. Tādēļ baznīcas atslēgas glabājas pie kādas musulmaņu ģimenes, bet baznīcu uztur Izraēlas valsts.
Baznīcā atrodas arī kapella un it kā Jēzus kaps. Lai piekļūtu kapam, ir jāizstāv rinda. Rindas kustību koordinē mūki, kas rūpējas, lai kapelā vienlaikus neieietu pārāk daudz cilvēku. Šī patiešām šķita kā svētvieta daudziem. Vieta, uz kuru cilvēki braukuši no otras pasaules malas. Gribētāju pabūt pie Jēzus kapa ir pārāk daudz, lai kāds ļautu tur ilgi uzkavēties. Līdz ar to pēc kapelā pavadīta brītiņa, mūks visus steidzina ātrāk dot vietu citiem.
Milzīgās porcijas ēstuvēs pārspēj latvju saimes bļodu
Izraēlas gastronomiju var raksturot vienkārši – porcijas ir lielas, dažubrīd teiktu pat milzīgas. Kādā restorānā Jeruzalemē, viena porcija Grieķu salātu bija tāda bļoda kā latvieši taisa visai 
ģimenei. Tiec galā nu ar to! Arī Macdonalda burgers ir uz pusi lielāks kā vairumā valstu. Garšo tas savādāk, jo gaļas veidojums burgerī izskatās pēc liela un melna aknu plāceņa. Kopumā gribu teikt, ka ēdieni Izraēlā ir garšīgi un latviešu garšas kārpiņām pieņemami. Lielākais vairums ēstuvju tomēr ir „junk food” Tomēr ir būtiski atzīmēt, ka restorānu pavāri ļoti domā par ēdiena garšas buķeti. Kā vislielāko pārsteigumu vēlos minēt restorānu ar nosaukumu „Ragana un piena vecis”. Tas atrodas Galilejā blakus kādai govju fermai, absolūtā nekurienē. Izsmalcināti ēdieni, kuru sastāvā ir pašu gatavotie piena produkti. Restorāns par saviem firmas ēdieniem uzskata dažādus sautējumus. Fantastiski! Tik izsmalcinātas garšas ir sastopamas tikai Rīgas labākajos krogos. Šī restorāna interjeru veido daudz griestos pakārtas lidojošas raganas, kuras īpašnieks atvedis no Austrumeiropas.
Izraēliešu labās valodas zināšanas
Izraēlu savā ziņā var nedaudz pielīdzināt Amerikai, jo lielu daļu no tās iedzīvotājiem veido
ieceļotāji no dažādām valstīm. Viena no lielākajām grupām ir krievu valodā runājošie. Pilsētās un ciemos uzraksti, izkārtnes un dažādi sludinājumi ir 3 valodās – ebreju, arābu un krievu. Izskatās, ka šajā valstī nav likuma, kas noteiktu kārtību, kādā veidojamas izkārtnes. Tajās valda pilnīgs haoss, un no to pārbagātības satura uztvere kļūst sarežģīta. Šajā zemē ieceļotājs var justies ļoti labi, jo būs grūti atrast kādu uzrakstu vai ceļa norādni, kas nebūtu angļu valodā.
Ebreju valoda esot ļoti viegla, un to var ātri iemācīties. Un taisnība vien ir, jo apkalpojošā sfērā strādā ļoti daudz no bijušās PSRS izceļojušie, kas itin labi pārvalda vietējo mēli. Turpinot valodu tēmu, gribas atzīmēt, ka pārsteidzošas ir angļu valodas zināšanas valstī dzīvojošiem. Pat dziļākajā ciemā pilnīgā nekurienē, pārdevējs veikalā var labi sazināties angļu valodā.
Netīrība, sagruvušas ēkas un romantiskās Jaffa ieliņas - viss vienā lielpilsētā
Jeruzaleme ir Izraēlas galvaspilsēta. Lai arī cik dīvaini tas nešķistu, jo visur biznesa un politiskajās ziņās ir dzirdams Telavivas vārds. Pastāvošo nemieru dēļ, valsts savu ekonomisko un politisko centru ir pārcēlusi uz nedaudz vairāk kā 100 gadu veco pilsētu tālāk no karadarbības zonām. Telaviva ir pilsēta bez vēstures. Jaunie debesskrāpji mijas ar graustiem un nesakoptām ēkām, kas aizņem pilsētas lielāko daļu. Dažubrīd man radās iespaids, ka viņi vecās mājas nejauc nost, bet atstājot tās, ļaujot sagrūt pašām.
Pilsētas nomalē atrodas vecā pilsēta Jaffa, kas ir ieskauta ar nocietinājuma mūri no vienas puses un Vidusjūru no otras. Šauras romantiskas ieliņas ar galerijām, suvenīru bodītēm un dažiem restorāniem, zaļu sakoptu vidi ir gluži kā oāze lielajā un netīrajā lielpilsētā. Jūras produktu mīļotājiem noteikti jāiegriežas Bernarda Šova restorānā, kur pasniedz gardus jūras produktu salātus.
Šajā lielpilsētā, izņemot pludmali un veco pilsētu Jaffu, manuprāt, nekas vairāk nav uzmanības vērts. Pilsētas centrā valda salīdzinoša netīrība. Šo netīrības iespaidu rada ne tikai dažādi atkritumi, kas mētājas apkārt, bet arī ietves. Tā kā Izraēlā lietus ir tikai dažas dienas gadā, ietves dabiskā ceļā nenotīrās. Līdz ar to var redzēt, kur kādreiz kaut kas izlijis un izžuvis, sakaltuši suņu mēsli utt.
Jauka pludmale aktīvās atpūtas cienītājiem
Savukārt, par pludmales tīrību Telavivā sūdzēties nevar. Tur katrā zonā ir savs uzraugs, kas
pārdot vietas uz guļamkrēsliem zem saulessarga un arī rūpējas par tīrību. Uz pludmali vietējie nāk ne tik daudz sauļoties kā uzspēlēt kaut ko līdzīgu galda tenisam tikai bez galda un ar lielākām bumbiņām, skriet vai soļot gar jūru, vakaros pasēdēt pludmales krodziņos kāpās. Blakus pludmalei ir promināde - kādus pāris kilometrus gara pastaigu vieta gan romantiskiem pārīšiem, gan suņu saimniekiem.
Ja dažādos kūrortos un pilsētās vietējie ir atvērti koķetērijai vai vieglam flirtam, tad Izraēla nebūs tas gadījums. Puiši uz ielas vai pludmalē neiepazīstas ar meitenēm. Es pat teiktu, ka šajā valstī vīrieši neskatās uz sievieti. Viņi uzmet neitrālu skatu un tūlīt pat novēršas. Vienīgo izskaidrojumu es varētu meklēt reliģiskos apsvērumos.
Ar šauteni uz randiņu
Izraēlā karadarbība un militāristu klātbūtne ir tā pat kā lietus Latvijā. Ielās ir daudz formas tērpos ģērbtu jauniešu, kas iziet militāro dienestu. Ciemos var redzēt tankus un citu militāro tehniku. Robežā ar Jordāniju stiepjas kilometriem garš dzeloņstiepļu žogs, kuru pavada uzraksti, ka šajā zonā ir novērošana un nav atļauts fotografēt. Vīrieši formas tērpos nēsā arī ieročus ikdienā. Diezgan amizanti bija vērot, ka vakarā, staigājot pa promenādi randiņā ar meiteni, dažam labam civilā tērptam zēnam uz muguras bija „automāts”.
20 grādos pēc Celsija ir jāvelk zābaki un ādas jakas, jo iestājusies ziema
Ģērbšanās stils Izraēlā gan vīriešiem, gan sievietēm ir neizteiksmīgs. Interesanti, ka šajā valstī nopērkamo vietējo zīmolu topiņu garums ir krietni garāks nekā Eiropā vai Amerikā nopērkamiem. Arī plikus vēderus un nabas pīrsingu Izraēlā neatradīsiet. Nav brīnums, ka skaistas kurpes šajā valstī ir ļoti jāmeklē, jo vairums cilvēku ikdienā staigā visparastākajās „jēzenēs”. Kam gan vajadzīgas smalkas kurpes 40 vai 50 grādu karstumā. Kāda sieviete man Eilatā stāstīja, ka ziema viņiem iestājas tad, kad ir + 20 grādi. Tad esot laiks zābakiem un biezajām ādas jakām, jo ir taču 30 grādu kritums, salīdzinot ar vasaru.
Daudzām jaunām meitenēm un puišiem apģērba jautājums ir atrisināts, jo viņi atrodas militārajā dienestā un valkā gaiši brūnu formu. Tā kā viņu militārais dienests atšķiras no mūsu, tad formās tērptus jauniešus var sastapt gan pludmalē gozējamies saulītē, gan Mc Donaldā ēdot hamburgerus.
Vienotas pasaules reliģijas sludinātāji - bahajieši
Haifas simbols ir majestātiskais Bahajas templis. Šādi tempļi pasaulē ir uz abu roku pirkstiem saskaitāmi
. Bahajieši kombinē tradicionālās islāma teoloģijas un misticisma pamatnostādnes ar evolūcijas teoriju. Viņi uzskata, ka reiz kādā dienā visas reliģijas saplūdīs vienā. Viņu reliģijā ir aizliegts kļūt pat profesionālu pravieti, jo sludināt vajag ikvienam. Bahajieši uzskata, ka reliģija ir sava laika atspulgs un ik pa brīdim tiek sūtīts kāds pravietis, kas nes jaunas vēsmas esošajā reliģijā. Un tā bahajieši Haifā nedaudz vairāk kā 100 gadus atpakaļ, saziedojot līdzekļus sāka celt skaistu, milzīgu templi pašā pilsētas centrā. Bahajas templis ir Haifas skaistākā un sakoptākā vieta. Tas atrodas kalna galā, ieskauts ar brīnišķīgi ziedošu dārzu, 19 terasēm un strūklakām. Lai gan no centrālās ieejas kalna pakājē uz templi stiepjas kāpnes, svētvietā var nokļūt tikai uzkāpjot pa sānu kāpnēm caur māju pagalmiem. Šķiet, ka pārvietošanās pa majestātiskajām kāpnēm ir iespējama tikai izredzētajiem.
Tuksnesis un Nāves jūras vientuļā pludmale
Pa ceļam uz Izraēlas otru pusi, proti, Sarkanās jūras piekrasti, ir Nāves jūra tuksneša vidū. Tā ir kā robeža starp Izraēlu un Jordānu, kur abās pusēs ir kalni un smiltis. Izkāpjot no kondicionētas mašīnas Nāves jūras krastā, karstuma vilnis burtiski mani nogāza no kājām. Pirmajā apstāšanās reizē saule atradās pašā zenītā - dienas vidū, un es nebiju gatava tādam karstumam. Ar otro mēģinājumu izbaudīt Nāves jūru veicās labāk. Bija vēl rīts, saule nebija tik karsta, un mēs apstājāmies stāvvietā pie kūrorta viesnīcām, atstājot mašīnu iespējamā ēnā, paši devāmies iemēģināt ūdeni. Pie jūras ir nosacīti runājot pludmale – es teiktu tas ir ciets segums līdzīgs kā pie ezeriem Latvijā, dušas, kur nomazgāties pēc peldes sāļajā ūdenī un glābšanas stacija. Ūdens jūrā ir silts kā vannā, dzidrs un, protams, sāļš. Ūdenī nevar peldēties ja ir kādi savainojumi, jo tad stipri kodīs. Peldētāju piekrastē nav daudz. Tie varētu būt tuvējo viesnīcu iedzīvotāji, kas devušies uz kūrortu baudīt SPA procedūras, vai arī ar autobusiem atvestie tūristi ekskursijā. Sauļotājus te arī neredz, jo ir grūti izturēt tuksneša karstumu bez iespējas atvēsināties dzestrā ūdenī. Kāda stunda izjūtām, kā tas ir peldēties ūdenstilpnē, kas atrodas 400 m zem jūras līmeņa, ir pietiekošs laiks pārtraukumam braucienā starp Jeruzalemi un Eilatu.
Eilata – ģimeņu atvaļinājumu vieta
Eilata ir Sarkanās jūras kūrorts. Piekraste nav gara. Tas ir līcis, kas būtu samērojams izmērā starp Vecāķiem un Rīgas jūrmalu, kas sadalās Eilatā Izraēlas pusē un Akabā Jordānijā. Tiem, kas ir bijuši dienvidu kūrortos ar aktīvu nakts dzīvi, bāriem, kuros ir simtiem jautrā prātā tusējošu tūristu, te varēs baudīt citādu atmosfēru. Par Eilatu, un kā tur pavadīt brīvdienas, Vanilla Travel ceļojumu blogs jau rakstīja. Jāatzīmē, ka Eilata ir beznodokļu zona, un tur ir iespējams iegādāties preces bez pievienotās vērtības nodokļa. Tomēr iepirkšanās iespējas te nav lielas, jo ir pāris lielveikali. Viena lieta gan te netrūkst – veikali, kas pārdod Nāves jūras kosmētikas produktus, kas varētu būt labs suvenīrs, ko aizvest mājās.
Ceļojuma pēcgarša
Ikviens ceļojums ir emociju kopums, kas reizēm ir atšķirīgs uz vietas tajā valstī, kur esi, un tas, kas saglabājas jau mājās atbraucot. Emociju un domu patiešām ir daudz. Tas bija burvīgs ceļojums, kas rosināja pārdomas par reliģiju un cilvēku uztveri, veicināja izpratni par Izraēlas un Palestīnas konfliktu.
Vai kādreiz esiet domājuši par Jēzus ārējo izskatu? Es aizdomājos. Izraēlā cilvēkiem sejas panti ir savādāki kā mums Eiropiešiem. Arī matu krāsa un veidojums. Ja Jēzus ir dzimis šajos platuma grādos, tad, iespējams, viņam būtu bijis jābūt savādākam. Lai gan varbūt nē, jo tā ir uztvere, kā to saprata Eiropas mākslinieki. Vai esiet kādreiz dzirdējuši par kādiem slaveniem izraēļu gleznotājiem? Laikam jau ne. Mūsu prātos ir itāļi, franči, kas zīmējuši skaitos griestu gleznojumus baznīcās. „Discovery” programma savos pētījumos ir secinājusi, ka Jēzum būtu bijis jābūt melnādainajam. Nu tas tik tā...
Savā prātā sapratu, ka tik intensīvā emociju, vēstures notikumu, ģeogrāfiskā punktā miera nebūs nekad. Pārāk dziļas ir šī konflikta saknes. Izraēlas apciemojumu es ieteiktu ikvienam, kas nemeklē saķemmētu vidi, nemitīgas izklaides, bet ir gatavs baudīt interesantu un dažādu programmu - izzināt bagāto vēsturi, kultūru, reliģiju un dažas dienas atpūsties pie jūras. Braucot pirmo reizi uz Izraēlu, ļoti ieteicams būtu izmantot gida pakalpojumus, jo tas patiešām būs tā vērts. Tā informācijas bagātība, kas saistās ar Izraēlu diez vai kādam būs laiks to pašam izlasīt.
Pēcgarša...tāda, kā pēc bļodas apēšanas ar vecmāmiņas kartupeļu pankūkām, kas ir gaidītas, ļoti labas, garšīgas, un pietiks ilgam laikam.