Andalūzijas piezīmes

Andalūzijas piezīmes

Jau lidmašīnai tuvojoties Malagas lidostai, skatoties uz saules spoži apspīdētām kalnu virsotnēm, es iedomājos to karstuma izjūtu, kas mani pārņems  tiklīdz speršu pirmo soli uz lidmašīnas trapa. Kā es gaidu šo sajūtu! Tad, kad mājās laiks jau ir šāds tāds un ir manāma rudens dvesma, Spānijas saule ir vienkārši nepieciešama. Septembris un oktobra sākums ir ļoti labs laiks ceļojumam uz Spāniju. Lielais karstums ir pāri, taču termometra stabiņš joprojām turas saulē pie +30C grādu atzīmes. Ceļojot tieši rudenī uz Spāniju,  var rēķināties ar to, ka kopumā būs karsts, taču saule var nebūt spoža visas dienas, var gadīties arī apmācies laiks un kāda lietaina diena. Taču kopumā atpūtnieku būs krietni mazāk, jo bērniem ir sācies skolas laiks. Malaga un tās apkaime virzienā uz Gibraltāru ir īpaši interesanta un pievilcīga, jo tajā ir sajaucies spāniskais ar arābisko. Andalūzija ar moru piesitienu. Moru vēsturiskās liecības ir dziļi iesakņojušās reģiona arhitektūrā un kultūrā. Andalūzijas brīvdienas Costa del Sol piekrastē ir viens no labākajiem saules, jūras, kultūras un gastronomijas baudījumiem, ko var sniegt Spānija.

Malagas pilsēta

Malaga ir Costa del Sol galvaspilsēta. Tā atrodas starp Vidusjūru un un apkārt esošiem kalniem. Varētu teikt, ka pilsētas pludmale atrodas teju vai centrā. Malaga ir arī ostas pilsēta, kurā ienāk gan prāmji, gan kravas kuģi. Tipiski kūrortiem, gar pašu krastu stiepjas promināde, kurai blakus ir daudzstāvu mājas. Malagas pilsētas pludmale nav no tām skaistākajām, tai drīzāk ir funkcionāla nozīme, kur var pasauļoties un izpeldēties.

Malagas vecā pilsētas daļa ir galvenā iepirkšanās un tūristu pastaigas vieta.  Greznās un monolītās ēkas rada iespaidu, ka Spānija patiešām kādreiz bijusi impērija. Ar marmora plāksnēm izklātais iepirkšanās ielas segums (Calle Larios) rada patiesi dienvidnieciskas izjūtas, jo šajā zemē par marmora izejmateriāla trūkumu sūdzēties nevar. Lai iepirkšanās lielā karstumā nenogurdinātu klientus, virs platās ielas ir novilkts audekla jumts, kas neļauj karstajiem saules stariem iespīdēt ielā. Šī ir viena no tradiocionālajām vietām, kur vienmēr var sastapt ielu muzikantus. Arī pilsētas parks, kas līdzinās alejai, vakaros pārtop par koncertu vietu, kad pilsētā notiek kāds mūzikas festivāls. Malaga, manuprāt, ir baudāma pilsēta, tajā nav daudz kultūras iespēju -  ir vērts apskatīt krāšņo Malagas katedrāli, Gibralfaro pili un pilsētas nocietinājumus. Un, protams, krodziņi, krodziņi un vēlreiz krodziņi. Tur aizrit pilsētas dzīve! Kā mani sajūsmina tās sapucētās, safrizētās dāmas labākajos gados, kas pievakarē, kad lielais karstums minējies, savu laiku vada ielas kafejnīcās, apskatot garāmgājējus, runājot par dzīvi un malkojot dzērienus.

Ja ir vēlme kārtīgi iepirkties, tad ir jāiet uz Malagas staciju, jāiekāpj vilcienā, kas dodas Torremolinos virzienā un jāpabrauc dažas pieturas līdz Plaza Mayor. Tur ir outlet pilsēta ar veikaliem, restorāniem, boulingu, kino un diskotēkām.

Atpūta pie jūras

Lai baudītu sauli un jūru ir jādodas uz piekrastes pilsētām, kas atrodas dažadus desmitus kilometru no Malagas. Viena no tuvākām ir Torremolinos. Tas ir ļoti demokrātisks kurorts, kur gar jūras malu sniedzas pilsētas promenāde un gar to viesnīcas. Tā kā visa piekraste ir vienas vienīgas viesnīcas un krodziņi, tad izvēle, kurā no tām apmesties ir neierobežota. Daļa no viesnīcām ir ļoti lielas. Jo lielāka viesnīca, jo vairāk tajā ir pakalpojumi un iespējas, sākot no ārsta konsultācijas, līdz pat deju apmācībai dienas vidū. Lielajās viesnīcās ik vakarus ir kāda šovprogramma – flamenko vai tango. Viesnīcas bārā vakaros ir dzīvā mūzika. Pie jūras ir pieejami saliekamie pludmales krēsli un saulessargi, kurus var izmantot, samaksājot to saimniekam dažus eiro. Ik pa kādiem pārsimts metriem ir duša, lai varētu noskalot sāļā ūdens paliekas uz ķermeņa pēc peldes. Pludmale ir klāta ar pelēkajām smiltīm un šur tur arī maziem akmentiņiem. Tā kā vairums viesnīcu ir būvētas tā, lai balkoni būtu ar skatu uz jūru, tad, zinot to, ka jūra šai gadalaikā mēdz sabangoties un šķelt pamatīgus viļņus, tad  ik reizi atgriežoties šajā kurotā, ir cerība, ka dažas dienas no sava atvaļinājuma varēšu pamosties vai tieši otrādi – aizmigt, klausoties viļņu šalkoņā, kā tie šķeļas pret krastu. Torremolinus ir īstens Spānijas kūrorts, tajā dzīve vakarā tikai sākas - atdzīvojas restorāni, viesnīcās sākas vakara izklaides programma, sapucēti un smaržojoši tūristi iziet vakara pastaigā pa promenādi.

Pati Torremolinos pilsēta atrodas augšā kalnā. Nosacītais pilsētas centrs ar veikaliem un krodziņiem sasniedzams, uzkāpjot pa lielām trepēm. Pilsētiņa ir vienkārša, bez īpaši izceļamām vietām. Tajā ir galvenokārt funkcionālas lietas – valsts iestādes, uzņēmumu biroji,  dzelzceļa stacija un autobusu pieturvieta.

Dažus desmitus kilometru tālāk ir Marbella – pilsēta, kur pulcējas bagātie un slavenie. Tā ir Spānijas St. Tropēza. Marbellas ostā pie prominādes stāv pietauvotas greznas jahtas un kuteri, pie krodziņiem pieparkoti Aston Martin.  Marbella ir pilsēta, kurā atrodami pasaulē slavenu dizaineru tērpu veikali, galerijas un mazi boutiques.  La Alameda parkā var nolīgt kučieri,  zirgu ar ratiem un doties apskatīt pilsētu. Marbella tā pat kā Malaga ir vieta, uz kuru var doties iepirkties un baudīt nakts dzīvi. Lai arī Marbella ir ekskluzīva vieta ar augstas klases viesnīcām un izklaides iespējām, tomēr promenādes krodziņi ir tieši tādi paši kā jebkurā Spānijas vietā, kur var baudīt gardas maltītes pa ļoti pieņemamu cenu, jo arī Spānijas bagātos atpūtniekus ir skārusi pasaules finanšu krīze un to skaits ir sarucis.  Dažas pieczvaigžņu viesnīcas ir nācies slēgt klientu trūkuma dēļ.

Apmēram 150km no Malagas, vietā, kur satiekas Vidusjūra un Atlantijas okeāns, ir piekraste aktīvās atpūtas cienītājiem. Tarifa un tās apkaime ir maza, omulīga, ārkārtīgi nesteidzīga sērfotāju un kaitotāju pilsēta. Tā kā pilsēta atrodas rokas stiepienā no Āfrikas, tad moru ietekmi pilsētas plānojumā nevar nepamanīt. Medīna ar tās šaurajām ieliņām un daudzajiem austrumnieciskiem elementiem  rada sajūtu, ka dzīve te ir apstājusies, tikai ik pa laikam piestāj prāmji, kas nodrošina satiksmi starp Eiropu un Āfriku.

Gastronomijas un vīna baudas

Siers, olīves, jūras produkti, vītinātā gaļa, augļi un vīns ir tas, no kā es galvenokārt pārtieku Spānijā. Kūpinātas sardīnes, tīģergarneles un tapas ir mani absolūtie favorīti. Spānijas ēdināšanu es iedalītu divās daļās – krodziņos baudāmo un mājās pagatavojamo. Tā kā daļā Spānijas viesnīcu nummuriņā ir miniatūra virtuve, tad šo to var arī padatavot pats. Piemēram, tīģerkarneles vai gliemežus. Grūti būs tos kārtīgi saēsties restorānā. Tāpēc var aiziet uz lielveikalu, kur ir liela jūras produktu izvēle, nopirkt vairākus kilogramus un pagatavot savā virtuvē.

Ar sangriju ir tā kā ar bitēm, nekad nevar paredzēt, vai tā krogā būs kā viegls atspirdzinošs padzēriens, vai riktīga dziļumbumba. Tas ir katra kroga kompetencē, cik daudz stiprā alkohola tiek pievienots vīnam.

Piekrastē mani favorīti ir Marbellas promenādes krodziņi, kuros savam vēderpriekam baudījumu varēs atrast ikviens. Cenu un ēdienkartes līmenis ir no demokrātiska līdz ekskluzīvam.

Kultūras, mākslas un vēstures izklaides Andalūzijā

Būt Andalūzijā un neredzēt Alhambras pili ir gluži vai kā aizbraukt uz Parīzi un neredzēt Luvru. Alhambras pils atrodas apmēram 100 km attālumā no Malagas, netālu no Granādas. Tā kā Alhambru ir būvējuši mori, tad it visā ir manāms arābiskais – arhitektūrā, gleznojumos, mēbelēs. Pils ir kā senās arābu greznības oāze.  Alhambras apmeklējumam vajadzētu ieplānot vismaz pusi dienas, jo tā nav tikai viena pils, bet gan vairākas pilis, nocietinājumi un brīnumskaisti dārzi, kurus ir jābauda nesteidzoties. Pils ir ārkārtīgi pieprasīta, tādēļ ieejas biļetes ir jāiegādājas savlaicīgi, jo aizbraucot uz vietas, un cerot tās nopirkt, cerības ir tuvu nullei. Lai lielais tūristu pieplūdums neradītu pils kompleksā haosu, ieeja ir strikti noteikta konkrētā laikā, ko var izvēlēties, iepriekš iegādojoties biļetes. Pils un tās dārzi varētu būt interesanti tiem, kas aizraujas ar fotografēšanu, jo tur patiešām ir ko bildēt. Var izvēlēties pils nakts apmeklējumu, kad ir iedegtas prožektoru gaismas un apmosfēra ir īpaši romantiska.

Pa ceļam uz Alhambru vai no tās ir vērts iegriezties Rondā. Tā ir tipiska, neliela Andalūzijas pilsēta ar skaistu arhitektūru, šaurām ieliņām, daudziem krodziņiem  un savu vīnu, kas tiek audzēts tuvējos vīna laukos. Rondas vislielakais lepnums ir iespaidīgais tilts (Puente Nuevo) , kas ceļvežu fotogrāfijās dažādās grāmatās, ir tik pat majestātisks kā dzīvē.  Ronda ir arī Malagai tuvākā vieta, kur var noskatīties vēršu cīņas. Rondas restorāni ar skatu uz tiltu vai omulīgie vecpilsētās  krodziņi būs laba vieta nesteidzīgai paeljas vai citu Spānijas labumu baudīšanai.

Gluži vai kā vīns, flamenko ir neatņemama Andalūzijas kultūras sastāvdaļa. Lielākajās piejūras viesnīcās ir liela varbūtība, ka flamenko šovs ir kā vakara izklaides programmas sastāvdaļa. Taču, lai arī cik labi ir dejotāji ir viesnīcās, tādu īstu flamenko  var izgaršot kroga atmosfērā, kur uz nelielas skatuvītes tiek izspēlētas īstas kaislības.  Krogus atmosfērā parasti ir kādi pieci seši dejotāji un pāris ģitāras virtuozi. Seviļā ir flamenko teātris, kur ik vakaru notiek divas izrādes, un dejotāju skaits ir pāris desmiti.

Gibraltārs

Nepilnu divu simtu kilomentru attālumā no Malagas ir Gibraltārs – juridiski Anglijas teritorija, kurā norēķinu vienība ir angļu mārciņa, uzraksti uz ielām angļu valodā, krogos tiek pasniegti Fish& Chips, taču viss pārējais nekādi neliek domāt par esamību Anglijā. Gibraltārs savā būtībā ir viens kalns un tā pakāje, kas ir apbūvēta ar daudzstāvu ēkām no vienas puses, bet otru kalna puses pakāji apskalo Atlantijas okeāns. Man Gibraltārs asociējas ar nekaunīgiem pērtiķiem, kuru apdzīvo kalnu, ir gatavi uzlēkt tūristiem uz galvas un kaut ko nočiept. Tomēr arī tā ir atrakcija. Šajā mazajā pilsētvalstī ir vērts apskatīt pašu kalnu, uzbraucot tā virsotnē ar funikulieri vai auto.  Taču tur jāņem vērā, lai dotos kalnā ar auto, ir jābūt labam šoferim, jo serpentīns ir ļoti šaurs. Vēl, manuprāt, ir vērts aizbraukt uz salas galu (Europa point), kur stāvot  ne visai sakoptā vietā uz betona klučiem, skaidrā laikā var redzēt Āfriku. Blakus funikulierim ir skaists botāniskais dārzs, kurā fotogrāfi atradīs, ko bildēt. Un, ja paveiksies, tad šajā parkā ir iespējams redzēt kāzu ceremoniju, jo tieši botāniskais dārzs ir viena no romantiskajām Gibraltāra kāzu vietām.

Andalūzijas neierobežotās atpūtas un izklaides iespēju kombinācijas

Andalūzijas reģions savā izklaides iespējās bagāts – jūra, kultūra, māksla, deja, neskaitāmie golfa laukumi, taču, ja tā visa ir vēl par maz, tad asumu izklaidei varētu piešaut dienas brauciens uz Maroku. Bet tas jau ir cits stāsts, citam rakstam.