Īslandes dabas skarbuma piedzīvojums

Kaut kas vēl skarbāks kā Skandināvijas daba, savrupāks un īpatnējāks. Zeme, kuras ģeoloģiskais vecums, salīdzinot, piemēram, ar Eiropas kontinentu, ir ļoti jauna. 18. lielākā sala pasaulē, kura savā ziņā atgādina pulvera mucu, no kuras ik pa brīdim izvirst kāds vulkāns un nemitīgi mutuļo geizeri, izšļācot vāroša ūdens strūklas. Blakus šiem krāteriem ir jāspiež ciet deguns, jo dažbrīd sēra smaka liek par sevi pamatīgi manīt. Īslandes vārdu pēc šī gada notikumiem, droši, ka zina gandrīz katrs pasaules iedzīvotājs. Taču darbojošies vulkāni ir ne tikai Īslandē, un vietējie iedzīvotāji arī citās valstīs galvenokārt baidās no pārsteigumiem, kurus tiem var sagādāt daba.  Šīs zemes galvenās priekšrocības un interesantums ir tādas dabas parādības un veidojumi, kas nav citur.  Īslande pārsteidz ar sajūtām, ko daži ceļotāji brauc noķert atkal un atkal. Daudzus gadus Īslandei bija dārgas zemes imidžs, taču, sašūpojoties ekonomikai, tā ir kļuvusi pat ļoti pieejama, cenu ziņā neatšķiroties no jebkuras citas tūristu iecienītas vietas pasaulē.

Raugoties no Latvijas skatapunkta, Īslande ir tuvākā vieta, kur var apskatīt īstus ledājus. Ledāji kūstot,  veido lagūnas, pa kurām, braucot ar amfībiju, var apskatīt dažādos aisbergus. Tie izskatās lieli un majestātiski, lai gan patiesībā, virspusē ir tikai kā 10% no visa tā izmēra. Šo lagūnu ūdens sastāvā ir saldūdens un sālsūdens, kurā dzīvo zivis, putni un roņi. Visvairāk roņu var redzēt salas austrumu krastā.  Aizbergi ir kristāldzidri, taču ledāja mēles, kas atgādina šļūcošu lavu, gan nav baltas, jo, vulkāniskie ieži, putekļi pēc izvirdumiem tos ir pārkrāsojuši pelēkus.  Pašu vulānu ārējais izskats nelīdzinās tipiskajiem vulkāniem – lieliem kalniem, kuru virsotnes izšļāc uguni. Īslandē vulkāni ir gareni un to izvirdumi atgādina svētku uguņošanu.

Īslandē ir lieli klajumi, klāti ar ledu, kopumā tie ir kādi 11% no valsts teritorijas,  pa kuriem var braukt ar džipiem, saucot to par ledus safari. Tikai šajos braucienos ir jādodas gida pavadībā, jo tikai viņi zina, kurās vietās var braukt, un kur tas ir bīstami. Pabraucot tālāk no pilsētas, noteikti varēs redzēt ziemeļblāzmu rudens un ziemas mēnešos. Pati ziemeļblāzma ir zaļā krāsā, tās kustības ir atkarīgas no vēja virziena, bet krāsu nosaka vēja stiprums. Īslandē plašuma sajūtu veido ne tikai lielie klājumi kalnu pakājēs un  zāles vai lavas palieku klātie lauki, bet tas fakts, ka uz šīs salas nav blīvas apdzīvotības, nav lielu pilsētu ar debesskrāpjiem, jo māju vidējais augstums Reikjavikā ir kādi 2 – 4 stāvi. Pašas mājas ir krāsotas spilgtās krāsās. Ārpus pilsētām apbūves nav daudz, mājām ir kičīgi sūnu klāti jumti, un augstākās ēkas ir bākas vai dievnami.

Par ūdens trūkumu Īslande nevar sūdzēties, tai ir daudz upes un ezeri, kas veidojas no kūstošiem ledājiem. Asu izjūtu cienītāji un piedzīvotāju meklētāji var doties nobraucienā pa šādu dzīvu upi ar laivu. Īslandes dabas bagātībās ir ne tikai augstās upes, bet ir arī ala, kas līdzinās zemes plaisai, kurā karstās upes temperatūra sasniedz +50C. Ledus zemē praktiski nav koku, bet ir daudz ūdenskritumu, kur ūdens rodas, kūstot ledājiem. Visus ūdenskritumus neviens  nav saskaitījis, bet kopumā esot ap 10 000. Tā kā temperatūra Īslandē karstuma rekordus neuzstāda, tad sniegotās virsotnes saglabājas kalnu galos cauru gadu. Aukstajos mēnešos ir liela iespēja nokļūt arī lavīnā.

Domājot par Īslandi, nevar aizmirst par vaļiem, kurus var vērot rietumu piekrastē. Vaļu skatīšanās ir organizēts pasākums – brauciens ar nelielu kuģīti jūrā uz vietu, kur visbiežāk sastopami lielie dzīvnieki. Ir jāņem vērā, ka vaļu vērošana nenotiek kaut kur pie galvaspilsētas vai iecīnītām tūristu vietām. Vispirms ir jānokļūst uz attāliem zvejnieku ciematiem, bet pēc tam jābrauc desmiti kilometri jūrā, lai vērotu vaļus. Šie izbraucieni tiek organizēti laika periodā no aprīļa beigām līdz septembra beigām.

Reikjavika kā jau galvaspilsēta ir vieta, kur gan iedzīvotājs, gan tūrists var baudīt operu, nakts dzīvi, iepirkšanos, suvenīru veikaliņus, kur iegādāties kaut ko īpašu – tikai šai zemei raksturīgu. 3 raksturīgās lietas, bez kā nevar iedomāties Īslandes gastronomiju ir kūpināts lasis, jēra gaļa un melnā maize. Aitas šeit audzē daudz, tādēļ to gaļa ir ļoti tipiska lieta, ko vietējie patērē pārtikā. Interesanti, ka Īslandieši ēd arī aitas galvas tās īpaši sagatavojot. Viņu ēdienkartē ir arī vaļa gaļa.

Lai droši apgalvotu, ka Īslandē ir būts, Zelta loks ir brauciena obligātā programma – Lielā geizera ieleja, Gudlfoss ūdenskritums un Tingvedliras nacionālais parks. Šajā parkā zemes pētnieki novēro zemes plātņu kustību maiņas, jo tieši šajā vietā satiekas divi kontinenti Eirāzija un Ziemeļamerika.

Pēc vairākām Īslandes plašumos pie dabas pavadītām dienām lieti varētu noderēt sasildīšanās geotermālajos baseinos. Zilās lagūnas SPA ir viena no populārākajām tūristu apmeklējuma vietām, kur var peldēties un baudīt minerāliem bagātos ūdeņus. Tā kā Īslandē šāda slavena vieta ir tikai viena, tad ir jārēķinās, ka cilvēku tur būs daudz, taču samaksājot extra, var baudīt arī ekskluzīvās telpas ar savu piekļuvi termālajiem baseiniem. Atpūtniekiem, kas bauda peldes karstajā baseinā, tā saliņās ir pieejamas vulkānisko dubļu masa, kas tiek izmantota kā maska maigākas un veselīgākas ādas iegūšanai.

Atbraukušie no Īslandes saka, ka grūti bija saņemties aizbraukt, taču pēc viesošanās ledus zemē, gribētos tur aizbraukt atkal.

P.s. Informāciju par  ceļojuma datumiem un cenām šādam braucienam meklējiet Vanilla Travel mājas lapā.

Inspired by Iceland Video from Inspired By Iceland on Vimeo.